Psiholoģiskā palīdzība

"Neatkarīgās Dzīves Centrs", tel. 7377376, Tomsona ielā 33

Psiholoģiskās palīdzības dienesti:
Kristīgais uzticības telefons, tel. 2460106, no 19.00 līdz 7.00
"Skalbes", krīzes telefons - 7222922, Kungu ielā 34
Harmonijas centrs, tel. 7321281, Brīvības ielā 183
Māra Siliņa privātprakse, tel. 2253869
Psiholoģiskās palīdzības centrs, tel. 7764542, Jūrmalā, Jomas ielā 83

 

Kas Jums būtu jāzina par depresiju


Kā pazīt depresiju

Daži mīti par depresiju
Kam domāta šī informācija?
Kas ir depresija?
Kas izraisa depresiju?
Kāpēc būtu jāuztraucas par šīm lietām?
Kur es varu saņemt palīdzību?
Kā ārstē depresiju?
Pašnāvība...
Kas ir psihoterapija?
Kas ir psihofarmakoloģija?
Vai blakus efekti ir problēma?
Būt iesaistītam
Tu neesi viens
Palīdzība ir pieejama

 

Tas ir svarīgi:
     Depresija bieži, kā nelūgta viešņa, ierodas pie cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumiem. Bet no tās var atbrīvoties, to var ārstēt. Neļauj tai sagraut savu un to cilvēku dzīves, kuri atrodas Tev līdzās.

        Vairākas depresijas pazīmes ir uzskaitītas turpmākajā tekstā. Ja Tu kaut vai dažas no tām sev esi konstatējis, tad nekavējoties un nekautrējoties ziņo par to savam ārstam. Ja Tu zini kādu cilvēku ar muguras smadzeņu bojājumu, kuram ir kādas no sekojošajām depresijas pazīmēm, tad iedrošini viņu apmeklēt savu ārstu un pastāstīt viņam par to, vai kādu citu speciālistu, kurš nodarbojas ar šādām problēmām - psihologu, psihoterapeitu, psihiatru.

 

Kā pazīt depresiju?

       Atpazīstot vienu vai vairākas no šīm pazīmēm, Tev ir jāsaprot, ka tā ir depresija un tas nozīmē, ka kaut kas vairs nav kārtībā.

  • Domas par pašnāvību un varbūt pat mēģinājums to izdarīt;
  • Jūties bēdīgs, iztukšots vai arī bieži raudi;
  • Tevi bieži vai praktiski visu laiku nomoka bezcerība un vainas apziņa;
  • Tev ir traucēts miegs vai arī guli daudz vairāk, nekā to esi darījis iepriekš;
  • Tev kļuvušas vienaldzīgas Tavas iepriekšējās aktivitātes, Tu negūsti no tām nekādu prieku;
  • Tu esi kļuvis vienaldzīgs pats pret sevi - nemazgājies, netīri zobus, nemaini apģērbu;
  • Tu bieži esi noguris, Tev nav enerģijas kā iepriekš;
  • Tev ir problēmas koncentrēties, pieņemt lēmumus;
  • Tev ir izteikti samazinājusies, vai arī gluži pretēji, palielinājusies apetīte un līdz ar to ir izmainījies svars;
  • Jūties smagnējs, bremzēts un kūtrs;
  • Tevī ir tik daudz nervozas enerģijas, ka tas ļoti apgrūtina Tevi relaksēties un saglabāt mieru;
  • Tu izvairies no saviem draugiem un cilvēkiem, kuri rūpējas par Tevi;
  • Kad jūties bēdīgs vai dusmīgs, tad šīs sajūtas mēģini remdēt ar alkoholu vai narkotikām;
  • Tev nav vairs interese par seksu kā iepriekš;
  • Tu jūties uzbudināts daudz biežāk nekā agrāk;

 

Daži mīti par depresiju:

"Tās ir tikai iedomas..."

"Tev vienkārši ir sevis žēl..."

"Cilvēki, ka runā par pašnāvību, to nekad neizdara..."

"Tā tas diemžēl ir un tur neko nevar darīt..."

"Pie depresijas ir jāpierod, jo nekur jau tā nepazudīs..."

TĀ NAV TAISNĪBA! Depresija ir reāla slimība ar reāliem simptomiem, kas izraisa reālas problēmas - attiecībā uz Tavu veselību, ģimenes dzīvi un darbu. Tā kā depresija attiecās uz garīgo veselību, daudzi cilvēki kautrējās par to runāt. Tikai labu gribot, Tavi ģimenes locekļi un draugi Tev var atkārtot šos pieņēmumus. Visa tā rezultātā daudzi cilvēki ar depresiju nemaz nezina, ka viņiem var palīdzēt, vai arī domā, ka viņi nav tie, kam šī palīdzība ir nepieciešama.

        Mēs varam palīdzēt kliedēt šos mītus. Mēs varam iemācīties atpazīt depresijas pazīmes. Mēs varam meklēt pēc palīdzības, ja esam depresēti. Visbeidzot - mēs varam veicināt to, ka mūsu mīļotiem cilvēkiem tiek sniegta palīdzība, kas var uzlabot un pat glābt viņu dzīvi.


Kam domāta šī informācija?

  • Pirmkārt jau cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumiem
  • Ģimenēm, draugiem, personām, kuras nodrošina aprūpi
  • Medicīnas darbiniekiem, ģimenes ārstiem, psihologiem

      Garastāvokļa traucējumi ir bieži sastopami starp cilvēkiem, kuriem ir hroniski veselības traucējumi. Tajā skaitā arī cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumiem. Pēc muguras smadzeņu bojājuma ar cilvēku un viņa dzīvi notiek milzīgas izmaiņas. Šīs izmaiņas var prasīt laiku un palīdzību. Lai nu kā, bet depresija var pārvilkt svītru dzīvei jebkurā brīdī, nostādot cilvēku izvēles priekšā - vai nu būt spējīgam ar to tikt galā vai nē.

Cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumu depresija var veicināt:

  • Izgulējumu veidošanos;
  • Urīnceļu infekcijas;
  • Hroniskas sāpes;
  • Ilglaicīgāku un biežāku atrašanos slimnīcā;
  • Problēmas attiecībās ar personālu;
  • Lielākas medicīniskās izmaksas.

 

Informācija ģimenei, draugiem un aprūpētājiem.

     Garastāvokļa un uzvedības depresīvās izmaiņas var izpausties dažādi. Ja Jūsu aprūpē ir cilvēks ar muguras smadzeņu bojājumu, tad Jums jāmācās atpazīt depresijas pazīmes, kuras bija minētas iepriekš. Ja jūs konstatējat savam aprūpējamajam kaut vai vienu no šīm pazīmēm, saasiniet uzmanību uz šo problēmu, iesakiet un atbalstiet apmeklēt savu ārstu vai psihologu, vai psihoterapeitu. Būtu labi, ja Jūs pats pasekotu, vai kāda no iepriekš minētajām depresijas pazīmēm neparādās arī Jums. Skaidrs, ka depresija “nelīp”, bet atrodoties nepārtrauktā depresīvas atmosfēras ielenkumā, Jūs pats varat sākt justies nomākts. Ja rūpējoties par kādu, Jūs jūtat bezcerību, nomākumu, uzticieties saviem draugiem, izrunājaties ar savu ārstu.

 

Kam šī informācija ir svarīga?

        Depresija var sagraut dzīves. Cilvēki ar muguras smadzeņu bojājumiem ietilpst riska grupā, kura ir īpaši jūtīga pret depresiju un tās izraisītajiem efektiem. Ir trīs lietas, kuras katram būtu jāzina par depresiju:

  1. Tas ir bieži sastopams stāvoklis. Depresija skar 7% - 12% no visiem populācijas vīriešiem un 20% - 25% no visām populācijas sievietēm vismaz reizi dzīvē, ne tikai cilvēkus ar muguras smadzeņu bojājumu.
  2. Tā ir ļoti nopietna problēma. Depresija var ietekmēt gan Tavu fizisko, gan mentālo veselību, gan Tavu dzīves kvalitāti, kā arī Jums tuvo cilvēku pašsajūtu.
  3. Tā ir efektīvi ārstējama. Lielākais vairums cilvēku, kuri ir ārstēti pret depresiju, ir guvuši labus rezultātus.

        Depresija var parādīties jebkurā dzīves posmā. Tā var arī skart tos, kuri spiesti atrasties starp depresētajām personām. Ir grūti būt kopā ar kādu, kurš vienmēr ir grūtsirdīgs un skumīgs. Atbilstoša ārstēšana var dot labumu ikvienam, tā var uzvarēt depresiju. Ārstēšana palīdzēs justies labāk un darboties veiksmīgāk. Pārāk daudziem cilvēkiem ir nepareizs priekšstats par depresiju. Šī kļūdainā informācija rada liekas ciešanas tiem cilvēkiem ar depresiju, kuriem būtu jāsaņem savlaicīga palīdzība.

 

Kas ir depresija?

     Depresija ir stāvoklis, kad cilvēks jūtas bēdīgs, bezcerīgs un nevarīgs. Šis stāvoklis var ilgt īsāku vai garāku laika periodu. Depresija var izpausties gan kā viegla grūtsirdības, gan kļūt tik smaga, ka pilnībā sagrauj cilvēka dzīvi. Depresija ir kā liels mākonis, kas aptumšo visu un atņem dzīvotprieku. Par laimi, vairums šo gadījumu ir ārstējami.

 

Kas izraisa depresiju?

        Daudzi apstākļi var izraisīt vai veicināt depresiju. Protams, tā ir arī tiešās muguras smadzeņu bojājuma sekas, gan dažādas dzīves situācijas, citas saslimšanas, daži medikamenti, alkohols un narkotikas.

  • Sekas pēc muguras smadzeņu bojājuma. Nogurums, apetītes zudums, enerģijas mazināšanās, miega problēmas, hroniskas sāpes, izgulējumi, citas veselības stāvokļa izmaiņas pēc muguras smadzeņu bojājuma. Vainas apziņa, skumjas, kuras ir saistītas ar šo bojājumu, izmaiņas fiziskajā ķermenī, situācijas maiņa no neatkarības līdz pilnīgai atkarībai no citu rūpēm, hobiju zaudēšana.
  • Dzīves rezultāts. Šķiršanās no darba, no mājām, no mīļotās personas. Vientulība.
  • Cilvēka dzīves epizodes. Finansiālas problēmas, nespēja strādāt, piekļūšanas problēmas ar invalīdu ratiņiem gan mājās, gan darbā, nepietiekams atbalsts no ģimenes un draugu puses, vientulība un izolācija, ģimenes slimību vēsture attiecībā uz depresiju.
  • Citas saslimšanas. Ķīmiskā līdzsvara izmaiņas smadzenēs, kuras var izraisīt sirds infarkts, migrēna, viegli smadzeņu bojājumi, nieru dialīze. Šīs ir tikai dažas no saslimšanām, kuras var novest līdz depresijai.
  • Medikamenti. Daudzi medikamenti, kurus cilvēki ar muguras smadzeņu bojājumu lieto citu stāvokļu, kā piemēram, spasticitātes vai sāpju remdēšanai, var ietekmēt viņu garastāvokli. Ja Tu grasies uzsākt lietot kādu medikamentu, dari to zināmu vispirms savam ārstam, lai viņš būtu informēts par to kas tas ir par medikamentu, cik daudz Tu to lieto un kad.

 

Kāpēc būtu jāuztraucas par šīm lietām?

       Jebkurai personai jebkurā situācijā nevar būt vienas un tās pašas emocijas. It īpaši , ja runa ir par tādu nelaimi, kā muguras smadzeņu bojājums, kas ir milzīgs šoks ik vienam, ar kuru tas ir atgadījies. Un tādēļ nevar būt ne runas par to, ka kādam no jums būtu “pareizas” vai “nepareizas” izjūtas. Bet sajūtām ir liela loma ķermeņa un prāta veselībā. Tavs prāts un ķermenis ir savstarpēji saistīti. Pētījumi rāda, ka depresija var spēlēt lielu lomu dažādās ar veselību saistītās situācijās. Depresijas spēj izmainīt gan pašu cilvēku, gan viņa dzīvi. Kad Tev ir depresija, tad tas izskatās tā, it kā viss, kas atrodas ap Tevi vai notiek ar Tevi, ir nepareizi un Tev ir sajūta, ka neko nespēj darīt, lai kaut ko vērstu par labu. Ir ļoti svarīgi veltīt uzmanību savām izjūtām. Sajūtas ir kā “izkārtne”, kura dažreiz ir nesaprasta, kura bieži tiek mainīta.

Tas nozīmē:

  1. Vai apzinies, ko Tu jūti?
  2. Kāpēc Tu tā jūti?
  3. Mēģini izanalizēt šo sajūtu pirmsākumus.

      Runā ar cilvēkiem, kuriem Tu uzticies - draugiem, ģimenes locekļiem, cilvēkiem, kuri profesionāli par Tevi rūpējas. Negaidi, ka cilvēki Tev zvanīs, dari to pats. Pat draudzīgi pārmīts vārds ar kaimiņu var Tavu dienu darīt gaišāku. Pēc iespējas vairāk iesaistoties dažādās aktivitātēs, kuras vienlaicīgi mazinās Tavu koncentrēšanos uz dažādajām problēmām, Tu vari iegūt pilnvērtīgāku un daudzreiz interesantāku dzīvi. Atceries, ka palīdzība vienmēr ir pieejama.

Kur es varu saņemt palīdzību?

     Sākumā aprunājies ar savu ārstu. Viņš Tev palīdzēs izprast, vai Tava problēma patiesi ir saistīta ar depresiju. Tavs ārsts var arī ieteikt Tev speciālistu, kurš tieši nodarbojas ar depresiju ārstēšanu. Ja gadījumā Tev nav sava ģimenes ārsta, tad vari griezties pēc palīdzības rehabilitācijas centrā.

 

Kā ārstē depresiju?

        Depresijas gadījumā ir divas profesionālas pamatārstēšanas metodes. Psihoterapija ir prāta un emocionālā stāvokļa ārstēšana ar sarunu terapiju, nepielietojot medikamentus. Psihofarmakoloģija ir šo stāvokļu ārstēšana ar medikamentiem. Šīs abas ārstēšanas metodes var tikt pielietotas gan atsevišķi, gan kopā. Nav viens konkrēts paņēmiens depresijas ārstēšanā. Ārstēšana tiek pielāgota katram pacientam individuāli. Ārstēšanas procesā var būt ietverti vairāki aspekti, gan analizējot depresijas cēloni Tavā konkrētajā gadījumā, gan Tavu personisko situāciju, gan arī aplūkojot Tavu personību, izprotot, kā Tu spēj tikt galā ar problēmām. Tavs ārsts tad ieteiks, kura no sarunu formām Tev ir visatbilstošākā.

        Viena no formām ir individuālās sarunas, kurās piedalies tikai Tu un kāds no garīgās veselības speciālistiem. Pārējie sarunu veidi ir tādi, kurās piedalās vēl citi cilvēki. Bieži ģimenes locekļu līdzdalība sarunās var būt ieteicama jo ģimenes problēmas var izraisīt depresiju, un otrādi, depresija var izraisīt problēmas ģimenē. Ja Tu jūti, ka nav neviena, kas spētu saprast, kam Tu esi gājis cauri, grupveida terapija, kurā ir iesaistīti citi cilvēki ar MSB, varētu būt viens no risinājumiem.

Tas ir svarīgi
     Tavs pienākums ir informēt savu ārstu (ģimenes ārstu vai rehabilitologu) par citiem veselības speciālistiem, pie kuriem Tu esi griezies pēc palīdzības, tajā skaitā arī pie garīgās veselības speciālistiem (psihiatrs, psihologs vai psihoterapeits). Informē savu ārstu par jebkuru medikamentu, kuru Tu lieto pret depresiju.

 

Pašnāvība...

Neārstēta depresija var nogalināt.
    Cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumu ir daudzreiz lielāks risks izdarīt pašnāvību nekā citiem. Šī augstā riska pakāpe saglabājas pirmos piecus gadus pēc iegūtā muguras smadzeņu bojājuma.

Depresija ir pats lielākais pašnāvības riska faktors. Citi riska faktori ir:

  • Atkarība no alkohola un narkotikām.
  • Uzmanības trūkums no laulātā drauga puses vai arī nepietiekams atbalsts no to cilvēku puses, kuri ir atbildīgi par aprūpi.
  • Iepriekšējie pašnāvības mēģinājumi. Cilvēks, kurš reiz jau sevi ir mēģinājis nogalināt, atbilstošā situācijā mēģinās to atkārtot vēlreiz.

     Pašnāvību profilaksē vieni no vissvarīgākajiem faktoriem ir depresijas savlaicīga atpazīšana un tūlītējas terapijas uzsākšana

Ja Tu domā par pašnāvību, pieņem palīdzību! Atcerieties, ka depresija met ēnu pār visu. Tava apkārtējā pasaule izskatīsies pavisam savādāk, kad Tava depresija tiks ārstēta un garastāvoklis pakāpeniski uzlabosies. Un, ja Tu domā, ka Tavai ģimenei bez Tevis būs labāk, tad zini, tādas domas ir viena vienīga aplamība. Pašnāvība uzveļ mīļotajiem cilvēkiem milzīgu nastu ar vainas apziņu un bēdām. Viņi nekad nespēs tikt tam pāri. Pavaicājiet to kādam, kurš šādi ir zaudējis sev tuvu un mīļu cilvēku. Ja esi uz kādu ļoti saniknots un domā par pašnāvību, kā vienīgo iespējamo veidu atgūt zaudēto (piemēram mīļoto cilvēku), tad noteikti pārdomā visu vēlreiz! Atcerieties, ka ir citi daudz labāki paņēmieni kā tikt galā ar Tavām dusmām un aizvainojumu.

Ja Tu zini kādu, kurš grasās izdarīt pašnāvību, tad meklē palīdzību nekavējoties, lai to novērstu.

        Tu varbūt esi dzirdējis, ka cilvēki, kuri runā par sevis nogalināšanu, parasti to nemēģina darīt. Tā nav patiesība! Daudzi no viņiem to mēģina darīt un bieži vien veiksmīgi.

 

Kas ir psihoterapija?

     Šis ārstēšanas veids bieži tiek saukts par “sarunu terapiju”. Dažreiz tikai sarunas par to, kas Tevi uztrauc, var tev palīdzēt. Daudzi speciālisti uzklausīs Tavas problēmas un palīdzēs vairākām no tām rast risinājumu. Gan profesionāls psihoterapeits, gan bieži arī ģimenes ārsts, sociālais darbinieks, psihiatrs, psihologs, garīdznieks var sniegt Tev palīdzību. Kādā veidā viņi strādā ar Tevi? Viņi var Tevi novērot, esot Tev vienatnē, kopā ar tavu laulāto draugu, vai citiem ģimenes locekļiem, vai grupā kopā ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas problēmas. Ir vairākas psihoterapijas formas, bet tas nav svarīgi, kuru no tām izvēlēsies Tu vai Tavs terapeits, svarīgi ir uzticēties un būt atvērtam ar to cilvēku, kurš Tev cenšas palīdzēt.

 

Kas ir psihofarmakoloģija?

     Tavs ārsts var Tev ieteikt antidepresantus garastāvokļa uzlabošanai. To tad arī sauc par psihofarmakoloģiju. Atceries, ka tikai ārsts drīkst Tev parakstīt šos medikamentus. Tas var būt Tavs ģimenes ārsts, vai arī ģimenes ārsts Tevi nosūtīs pie speciālista, kurš pēc rūpīgas izmeklēšanas Tev izrakstīs atbilstošākos medikamentus, kuri Tev vislabāk spēs palīdzēt. Tas ir svarīgi, lai saprastu dažas būtiskas lietas par antidepresantiem:

Ir dažādi antidepresantu veidi un katrs no tiem organismā darbojas atšķirīgi. Vienas zāles nevar palīdzēt visiem vienādi. Jums varbūt nāksies mēģināt vairākus preparātus, līdz atradīsiet sev piemērotāko.

    Antidepresantiem bieži vajadzīgs laiks, lai sasniegtu vēlamo efektu. Tas var ilgt pat 4 - 6 nedēļās. Cilvēki bieži vien pārtrauc lietot medikamentu, jo domā, ka tas neiedarbojas.

     Daudz laika prasa arī antidepresanta pareizās devas noteikšana. Tavs uzdevums būtu atklāti stāstīt ārstam par to, kā medikaments uz Tevi iedarbojās. Tādā veidā Tavam ārstam būtu vieglāk noteikt vai šīs medikaments priekš tevis ir visefektīvākais un, uzraudzīt, lai Tu to nepārdozētu.

      Dažiem no šīs grupas medikamentiem ir novēroti blakus efekti. Tu vari arī nebūt viens no tiem, kuriem šie blakus efekti var izpausties, bet , ja tas tā ir, nekavējoties ziņo par to savam ārstam. Parasti ar šie blakusefekti var tikt viegli novērsti, bet nepieciešamības gadījumā Tavs ārsts var Tev ieteikt citu medikamentu.

      Daži antidepresanti var reaģēt ar citiem medikamentiem, kurus Tu lieto vienlaicīgi. Vienmēr informē savu ārstu arī par šiem citiem medikamentiem.

Tas ir svarīgi
   Ja Tu vēlies pārtraukt lietot, vai vēlies mainīt medikamentu, informē to ārstu, kurš Tev šo medikamentu ir izrakstījis. Antidepresantu nedrīkst pārtraukt lietot strauji! Tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Lai pasargātu savu veselību, tad atceries, pirms galīgi pārtraukt lietot antidepresantu, tā devu ir jāsamazina ļoti lēnām.


     Tavs ārsts vēlēsies apspriest ar Tevi medikamenta izvēli. Pavaicā savam ārstam sekojošus jautājumus, lai Tu būtu drošs, ka par jauno medikamentu zini visu nepieciešamo:

  1. Kādu medikamentu jūs man rekomendētu?
  2. Kāpēc jūs to iesakiet man?
  3. Pēc cik ilga laika es varētu sagaidīt vēlamo efektu?
  4. Kādi ir iespējamie blakus efekti?
  5. Kuri no blakus efektiem varētu skart mani?
  6. Kas man būtu jādara, ja es pamanu sev kādus no šiem blakus efektiem?


Vai blakus efekti ir problēma?

    Dažādi medikamenti tiek lietoti depresijas ārstēšanai. Cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumu ir īpašs risks sastapties ar šo medikamentu blakus efektiem, tai skaitā svara zudumu vai arī pieaugumu, urīna aizturi un aizcietējumiem. Tādēļ nekautrējies pārrunāt šīs problēmas ar ārstu, kurš grasās Tev nozīmēt antidepresantus. Jāatzīmē, ka blakus efekti ir viegli novēršami. Jo Tu savlaicīgāk informēsi savu ārstu par blakus efektu parādīšanos, jo vieglāk būs iespējams tos likvidēt.

Tas ir svarīgi
      Viens no nopietnākajiem blakus efektiem ir autonomā disrefleksija. Tas ir stāvoklis, kas var prasīt neatliekamu palīdzību. Katram ar cilvēkam ar muguras smadzeņu bojājumu, tā tuviniekiem un ārstam ir nepieciešams zināt autonomās disrefleksijas brīdinājuma pazīmes.

 

Būt iesaistītam

     Vai Tu dzīvo viens? Vai Tev ir zudušas attiecības ar draugiem un ģimenes locekļiem? Vai Tu vairs nestrādā? Vai Tu vairs neinteresējies par sportu, savu hobiju vai citām sociālām aktivitātēm? Ja atbilde uz visiem iepriekšējiem jautājumiem ir apstiprinoša, tad Tava veselība ir briesmās. Vientulība un izolācija no apkārtējās vides ir vispārējas depresijas pazīmes un iespējamie depresijas izraisītāji.
        Ko darīt? Tev, protams, nav nepieciešams steidzīgi mēģināt apprecēties vai arī sameklēt istabas biedru. Bet Tev būtu jāapdomā citi ceļi, kā rast kontaktus ar apkārtējiem cilvēkiem. Tu vari to darīt mēģinot rast iespēju strādāt, aprunājoties ar kaimiņiem, iesaistoties sporta pasākumos vai citos izklaidējošos pasākumos. Tici vai ne, bet tas ir iespējams arī cilvēkiem riteņkrēslā. Cilvēkam riteņkrēslā, kas aktīvi piedalās dažādos pasākumos, ir daudz mazāk iespēju saslimt ar depresiju, toties daudz vairāk iespēju pilnvērtīgāk aizpildīt savu dzīvi un vienlaicīgi būt noteicējam par to.

Tu neesi viens

        Muguras smadzeņu bojājums ir ļoti nopietna trauma vai slimība, kas reizē ir arī ļoti spēcīgs emocionāls trieciens. Bēdas, skumjas, bailes, neapmierinātība, vilšanās, depresija, pat izmisums un bezcerība - tās visas ir normālas reakcijas no pilnīgi normāla cilvēka tik smagā dzīves situācijā. Ir svarīgi atcerēties, ka Tu neesi viens.

        Visā pasaulē, arī Latvijā ir daudz cilvēku ar tādu pašu problēmu kā Tavējā. Tu vari viņus sastapt. Labs sākums savstarpēju kontaktu atrašanai ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgiem dzīves stāsts un liktenis, ir rehabilitācijas centrs. Šādā situācijā cilvēki parasti satuvinās. Domu biedrus Tev palīdzēs sameklēt arī sociālie darbinieki. Interesējies par dažādām invalīdu organizācijām.

        Bez visa iepriekš minētā ir vēl viena milzīga iespēju “jūra”. Tas ir Internets. Šeit Tu atradīsi gan domu biedrus ar tādām pašām problēmām kā Tavējās, gan vairāk uzzini par Tevi interesējošam lietām.

 

Palīdzība ir pieejama

   Nebaidies un nekautrējies lūgt pēc palīdzības, ja Tev ir depresija. Un tas ir jādara. Depresija ir medicīnisks stāvoklis, un tā ir ārstējama. Kad Tev ir citas medicīniskas problēmas, Tu taču griezies pie ārsta pēc padoma. Saņemt adekvātu palīdzību depresijas gadījumā nozīmē to pašu, ko apmeklēt zobu ārstu vai acu ārstu, un, saņemot palīdzību, Tu saņemat iegūsti spēku savai turpmākajai dzīvei.

Ja Tev ir depresija, meklē palīdzību! Tev nav ko zaudēt, bet ir tik daudz ko iegūt.