Problēmas, ko spinālam pacientam rada
alkohola, nikotīna vai narkotiku lietošana

 

Jūs jau to esiet dzirdējis...

     Visticamāk, ka jūs jau esiet dzirdējuši par visiem tiem iemesliem, kuru dēļ būtu jāatmet smēķēšana - plaušu vēzis, sirds slimības, plaušu emfizēma, īsāks paredzamais dzīves ilgums. Tā protams dod arī baudu, mazina stresu un depresiju, kas var būt tik mokoši cilvēkam ar iegūtu spinālu bojājumu. Jums arī tas var nelikties vairs svarīgi - ja jau man ir jādzīvo šādi sakropļotam, ko tad tur vairs var kaitēt smēķēšana. Jau tā tās atmešana ir viena sarežģīta lieta.

     Tomēr smēķēšana neizbēgami turpinās samazināt jūsu plaušu tilpumu (vital capacity), kas jau tā ir samazināts sakarā ar to, ka muguras smadzeņu bojājums ietekmē jūsu elpošanas muskuļus, samazina kopējo skābekļa apjomu asinsritē, kas tik nepieciešams audiem un dod spēku muskuļiem. Bez tam smēķēšana var būt kā papildus riska faktors iespējai saslimt ar urīnpūšļa vēzi

     Kad mēs domājam par elpošanu, mēs parasti domājam par to kā par procesu, kurā gaiss nokļūst plaušās iekšā. Tomēr ļoti bieži cilvēkam ar spinālu bojājumu un vēl jo vairāk smēķējošam, ir grūtības gaisu dabūt ārā. Kāpēc? Tāpēc, ka gļotu un dažādu sekrētu, krēpu pastiprināta veidošanās plaušās var būt liela problēma šajā situācijā. Un smēķēšana viennozīmīgi paaugstina dažādu sekrētu veidošanos plaušās un veicina arī iekaisumu. Vesels cilvēks krēpas izvada klepojot, bet muguras smadzeņu bojājums ietekmē to muskuļu funkcijas, kuri nepieciešami klepojot. It sevišķi tas ir izteikts, ja bojājums ir kakla daļā, mazākā mērā, ja bojājums ir krūšu daļā. Nespēja pietiekami efektīvi atklepot noved pie atelektāžu veidošanās (plaušu daļu "salipšana"). Šādās vietās sekrēts, krēpas uzkrājās un viegli attīstās plaušu audu iekaisums - pneimonija. Pneimonija ir viens no biežākajiem cilvēku ar muguras smadzeņu bojājumu slimošanas iemesliem, kā arī tiešajiem nāves cēloņiem. Smēķēšana viennozīmīgi pastiprina krēpu veidošanos, līdz ar to palielina iespēju attīstīties pneimonijai.

    Vienā no pētījumiem tika iesaistītas 165 personas pēc pārciesta muguras smadzeņu iekaisuma. Tajā tika vēlreiz pierādīts, ka elpošanas sistēmas stāvoklis būtiski atšķiras smēķētājiem un nesmēķētājiem. Smēķētāji uzrādīja daudz zemākus rezultātus - gan kontrolējot izklepoto gaisa apjomu , gan spēku ar kādu klepojot tika no plaušām izvadīts gaiss.

   Jebkuram cilvēkam kļūstot vecākam, gan elpošanas spējas, gan plaušu tilpums samazinās. Tas ir tādēļ, ka gan plaušas, gan krūšu kurvja muskulatūra zaudē elastību. Šīs izmaiņas organismā samazina tā spēju cīnīties ar infekcijām.

Cilvēkiem ar spinālu bojājumu gadu gaitā parādās arī citas iespējamās problēmas:

  • daudzu spinālo slimnieku dzīvesveidam neizbēgami esot visai mazkustīgam, pakāpeniska lieka svara rašanās iespēja ir liela, bet lieks svars var radīt papildus elpošanas grūtības; ar gadiem samazinoties vispārējām fiziskām aktivitātēm, var samazināties arī elpošanas spējas;
  • visbeidzot - ja jūs ilgstoši sēžat pozā ar salīkušu muguru, jūs radāt problēmas arī savām plaušām un līdz ar to arī visam organismam. Neļaujot tām pilnvērtīgi izplesties ieelpas laikā, tiek traucēta skābekļa piegāde attālākajiem plaušu audiem, bet plaušu audos, kas nepietiekami saņem skābekli, ir liela iespēja attīstīties un progresēt infekcijai.

    Bez visa iepriekš minētā, spināliem slimniekiem ir raksturīga dažāda veida un smaguma pakāpes muskuļu spasticitāte. Ja spasticitāte skar krūšu un elpošanas muskulatūru, tad arī šis faktors nelabvēlīgi var ietekmēt plaušu ventilāciju.

     Visas iepriekš uzskaitītās un aprakstītās izmaiņas attiecībā uz elpošanas problēmām, spināliem slimniekiem gadu gaitā pieaug. Smēķēšana ne tikai veicina iepriekš minēto problēmu attīstību, bet arī paaugstina iespēju ar visām šīm problēmām saskarties daudz agrāk.

 

Vai tas var iespaidot arī manu ādu?

     Krēpu uzkrāšanās un grūtības tās izdalīt, elpošanas ceļu infekcijas nav vienīgās problēmas , kuras rodas smēķēšanas rezultātā. Pētījumos ir pierādīts, ka smēķēšanas rezultātā ātrāk veidojas izgulējumi un to dzīšanas laiks ir garāks. Ja izgulējumu ārstēšanā nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, tad arī šajā gadījumā brūces sadziedēšana prasīs ilgāku laiku. Spināliem limniekiem smēķētājiem izgulējumi tiek konstatēti biežāk un tie ir daudz plašāki nekā nesmēķētājiem. Pēc daudzu citu faktoru izvērtēšanas, kuri varētu ietekmēt ādu un radīt ādai problēmas - cukura diabēts, guļamā matrača izvēle, bojājuma apjoms un līmenis, spasticitāte, ķermeņa svars un ierobežotā palīdzība ādas kopšanā, smēķēšanai izgulējumu attīstībā ir daudz nozīmīgāka loma, nekā iepriekš minētajām problēmām kopā. Kāpēc?

Slikta asins cirkulācija ādā var radīt neatgriezeniskus bojājumus.

     Veselīgas ādas izskats ir atkarīgs no labas asins cirkulācijas, kura ādai piegādā gan skābekli, gan citas nozīmīgas barības vielas, gan aizvada no šūnām vielmaiņas gala produktus. Smēķēšana vispār, bet it īpaši nikotīns, nozīmīgi samazina asinsplūsmu ekstremitātēs - kājās un rokās. Turklāt, smēķēšanas rezultātā tiek producēts karboksīds, tā saucamā tvana gāze, kura mazina skābekļa iespēju iekļūt asinīs, cenšoties ieņemt tā vietu. Citiem vārdiem sakot, smēķēšanas rezultātā līdz ādai nokļūst ne tikai samazināts asins apjoms, bet tas apjoms, kas tur nonāk, ir ar izteikti pazeminātu skābekļa daudzumu. Samazināta barības vielu un ar skābekli bagātu asiņu piegāde ādai, kā arī nepietiekama vielmaiņas gala produktu aizvākšana no ādas, ir taisnākais ceļš kā iedzīvoties izgulējumos. Patiesībā, viss iepriekš minētais ar ādu notiek arī tad, ja jūs neatslogojiet ādu periodiski paceļot sevi uz rokām, lietojat nepareizus polsterējumus vai spilvenus vai arī lietojat pārāk ciešus apavus vai apģērbu.

Slikta asins cirkulācija ādā ir saistīta ar lēnāka brūču dzīšana.

    Ja izgulējums ir attīstījies, tad traucētā asins cirkulācija un skābekļa nabadzīgās asinis dzīšanas procesus vēl vairāk palēnina. Šī skābekļa koncentrācijas samazināšanās cirkulējošās asinīs ir vislielākais drauds normālai brūces sadzīšanai. Daudzi ķirurgi, pamatojoties uz savu darba pieredzi, ir pārliecinājušies par savstarpējo saikni starp smēķēšanu un sliktu brūču dzīšanu. Arī vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka pieaug risks attīstīties ādas nekrozei un audu atmiršanai pēc operācijām, ja pacients ir smēķētājs. No tā izriet, ka smēķēšana ne tikai palīdz iegūt izgulējumu, bet veiksmīgi uztur to " pie dzīvības " un dara visu, lai tas lēnāk sadzītu.


Pārdomas

    Saikne starp smēķēšanu un dažādām veselības problēmām kļūst ar katru dienu ciešāka. Ja viss, ko jūs līdz šim esat lasījuši nav jūs pārliecinājis, tad atgādinām, ka starp pacientiem, kuriem ir muguras smadzeņu bojājums, arī risks saslimt ar urīnpūšļa audzēju ir daudz lielāks: ja kopumā populācijā ar urīnpūšļa vēzi saslimst mazāk kā 0,1%, tad starp spināliem slimniekiem saslimst apmēram 3%. Pie tam 3,8 reizes lielāka varbūtība saslimt ar urīnpūšļa vēzi ir tiem spinālajiem slimniekiem, kas lieto pastāvīgos (ilglaicīgos) urīnpūšļa katetrus, salīdzinot ar tiem slimniekiem, kas lieto citas urīnpūšļa iztukšošanas metodes. Protams, ka arī šīs problēmas risks ir vēl jo nopietnāks smēķētājiem, jo koncerogēnās (vēzi izraisošās) vielas, kas nonāk organismā smēķējot, nonāk arī urīnā.

    Dzīve pēc muguras smadzeņu bojājuma nevar vairs būt tik bezrūpīga kā agrāk, lielā mērā tā ir cīņa par izdzīvošanu. Jau tā iespēja iegūt dažādas ādas un plaušu komplikācijas ir ievērojama. Pakļaujot sevi vēl papildus riskam smēķējot iespēja zaudēt šo cīņu ir augsta.

 

References

  • 1 Spungen AM, Lesser M, Almenoff PL, Bauman WA. 1995. Prevalence of cigarette smoking in a group of male veterans with chronic spinal cord injury. Military Medicine; 160:6, 308-311.
  • 2 Almenoff PL, Spungen AM, Lesser M, Bauman WA. Pulmonary function survey in spinal cord injury: influences of smoking and level and completeness of injury. Lung; 173:5, 297-306.

 

Problēmu kopsavilkums

  • Biežas urinēšanas problēmas, infekcijas, pārpildīts urīnpūslis, autonomā disrefleksija.
  • Biežāki urīnpūšļa un taisnās zarnas iztukšošanās negadījumi.
  • Ādas problēmas, aizmirstot par izgulējumu iespējamību.
  • Izmaiņas citās organisma sistēmās - spasticitātes pieaugums, aknu problēmas, čūlas u.c.
  • Elpošanas problēmas.
  • Medikamentu mijiedarbība ar lietotajām vielām.
  • Personīgās aprūpes deficīts.
  • Nelaimes gadījumu riska pieaugums (brūces, apdegumi, kritieni u.c.).
  • Depresija un/vai astēnija, kas var attīstīties vai pastiprināties.
  • Izolācija no ģimenes un draugiem.