Āda ir lielākais ķermeņa orgāns. Tai ir divas pamatdaļas - epiderma un derma. Zem dermas ir taukaudu lānis, zem kura atrodas muskuļi un kauli.

    Epiderma ir virsējais ādas aizsargslānis, tai ir 5 kārtas - bazālā, dzeloņainā, graudainā, spīdošā un raga kārtas. Laiks, kas nepieciešams, lai šūnas no bazālās kārtas uzaugtu līdz raga kārtai, ir 30 dienas. Epiderma pasargā ķermeni no mikrobiem un infekcijām. Uz plaukstām un pēdām tā ir biezāka.

    Derma ir ādas iekšējais slānis, tai izšķir kārpiņu un tīklaino kārtu. Kārpiņu kārtā ir daudz šūnu, nervu, asins kapilāru, sviedru dziedzeru, tauku šūnu, matu sakņu. Šī kārta baro epidermu. Tīklainajā kārtā ir maz šūnu, bet daudz koligēno šķiedru, kas iet paralēli virsmai, elastīgo šķiedru, un dziļumā - taukšūnu. Šī kārta uztur ādu dzīvu un veselu.

Ādas funkcijas

1. Aizsargfunkcija. Āda aizsargā iekšējos orgānus (muskuļus, aknas, nieres, kaulus u.c.) no ievainojuma.
2. Temperatūras regulācijas funkcija. Āda palīdz regulēt ķermeņa temperatūru, t.i., ja ir auksti, rodas drebuļi, ja ir karsti, tiek izdalīti sviedri.
3. Nevajadzīgo vielu izvadīšanas funkcija. Ādai svīstot, tā palīdz tikt vaļā no organismam nevajadzīgām vielām. Sviedri satur ūdeni un atkritumvielas, kā arī sviedri mitrina ādu, neļaujot tai kļūt pārāk sausai.
4. Jušanas funkcija. Ādā atrodas daudz jušanas receptoru, kas sūta impulsus caur muguras smadzenēm uz galvas smadzenēm, tādējādi nodrošinot sāpju, pieskāriena, spiediena un temperatūras jušanu.
5. D vitamīna sintēzes un aizsardzības funkcijas pret UV starojumu.
6. Imunitātes funkcija. Dažas epidermas šūnas veido barjeru pret mikroorganismiem un infekciju ierosinātājiem.

Izgulējumi

    Izgulējums ir ievainojums, ko parasti izraisa pastāvīgs spiediens, kas bojā ādu un zemādas audus. Tā ir brūce, ļoti lēnām dzīstošs kompresīvi-išēmisks ādas bojājums.

Izgulējumu rašanās

    Izgulējumi rodas nefizioloģiska spiediena dēļ uz audiem. Sīko asinsvadu kompresija noved pie mikrocirkulācijas pārtraukšanās jeb išēmijas. Ja lokālā išēmija ir ilgāka par 2 stundām, rodas nekrozes.

    Sēžot vai guļot noteiktā pozā, dažas ķermeņa daļas saņem vairāk spiediena nekā citas (šajās vietās kauls ir tuvāk ādas virsmai), piemēram, gūžas, ceļi, krusti. Āda šajās vietās tiek iespiesta starp kaulu un citu virsmu (gultu, krēslu).

    Neatbilstošais spiediens uz ādu nospiež sīkos asinsvadus, kas apgādā ādu ar barības vielām un skābekli. Ja ādai pārāk ilgu laiku nepiekļūst barības vielas un skābeklis, tad ādā veidojas apsārtums, kas var pāriet izgulējumā. Tātad viena no pirmajām pazīmēm par draudošo izgulējuma veidošanos ir ādas krāsas izmaiņas - kāds ādas rajons kļūst sārts vai sarkans, silts un ciets. Pati āda vēl ir vesela un ātri atveseļojas, ja tiek novērsts spiediens. Ja spiediens netiek novērsts, notiek stāvokļa pasliktināšanās - āda kļūst sarkana, purpurkrāsas vai melna, palielinās satūkums un var parādīties pūslītis. Vēlāk āda atveras un inficējas. Izgulējuma ārstēšana prasa nedēļas un pat mēnešus, ko var nākties pavadīt gultā (atkarībā no izgulējuma vietas), atslogojot šīs vietas. Ja izgulējumi ir dziļi muskuļos vai kaulos, var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās - infekcijas attīrīšanai un izgulējumu slēgšanai.

Sadzijušu izgulējumu vietā āda nekad vairs nebūs tik izturīga kā agrāk, tā būs viegli ievainojama.

Riska faktori, kas var izraisīt izgulējumus spinālajiem pacientiem:

1. Nospiešana jeb spiediena iedarbība. Spiediens ir biežākais izgulējumu cēlonis. Spiediens virs kaulu izaugumiem visātrāk bojā ādu, jo ir nospiesta asinsrite un traucēta barības vielu un skābekļa piegāde. Ja šī iedarbība saglabājas ilgāku laiku, audi atmirst. Nospiešanu var radīt pārāk ilga gulēšana, sēdēšana vienā stāvoklī vai pozā, pārāk cieši apavi, vai arī nepareiza izmēra riteņkrēsls.

2. Ādas pārmērīga nostiepšana. Asinsvadi ādā var izstiepties un saliekties, tādējādi radot izgulējumus, piemēram, noslīdēšana, sēžot riteņkrēslā, vai pārāk augstu pacelts gultas gals (vairāk nekā 30 grādi).

3. Berze vai ādas norīvēšana. Ādas norīvēšana pret cietu virsmu var uzreiz izraisīt atvērtu ādas defektu, piemēram, iegurņa sāna rīvēšanās gar krēsla riteņiem (nepiemērots riteņkrēsls), pārvietošanās dēļa izmantošana ar kailu ādu.

4. Mitrums. Mitrums atmiekšķē ādu, tā kļūst vieglāk ievainojama, piemēram, no urīna, fekālijām, sviedriem.

5. Sausa āda. Sausa āda var lobīties un saplaisāt, veidojot atvērtu ādas defektu, kas var veicināt infekcijas iekļūšanu. Visbiežāk tā parādās ap plaukstām un pēdām.

6. Negadījumi - sasitumi, zilumi, apdegumi. Ādas nervi zem bojājuma līmeņa nevar signalizēt smadzenēm, kad pacients ievaino sevi, piemēram, pēdu pirkstu sasišana pret durvju malām, aizskarot karstus priekšmetus, sasitot jebkuru ķermeņa daļu pārvietojoties no/uz riteņkrēslu, vai citur.

7. Nepietiekami veselīgs uzturs. Vitamīnu, mikroelementu trūkums organismā.

8. Slikta higiēna.

9. Tūska. Rokās un kājās kustību trūkuma dēļ var veidoties tūska.

10. Nepareizs vai bojāts spilvens riteņkrēslā.

Izgulējumu klasifikācija

Izgulējumu klasifikācija ietver, no vienas puses, 4 pakāpes pēc procesa izplatības dziļumā, no otras puses, stadijas A-C pēc brūces stāvokļa.

Izgulējumu pakāpes pēc izplatības dziļumā.

I pakāpe. Apzīmē sārtu vietu vai spiediena vietu, nav ādas defekta, epiderma ir pilnīgi neskarta, sārtā vieta ir norobežota, šis bojājums ir atgriezenisks, pēc spiediena noņemšanas apsārtums izzūd. Šo pakāpi ir jāatšķir no alerģijas, no piodermijas vai ķīmiska ādas kairinājuma. II pakāpe. Epidermā un dermā ir defekts (daļējs ādas biezuma defekts), zemāda, muskuļi, saites, cīpslas, kauli tomēr nav redzami. Izgulējums izskatās kā noberzuma vai apdeguma pūslītis vai sekls krāteris. III pakāpe. Pilns ādas biezuma bojājums vai nekroze. Audu defekts sasniedz periostu, bojājumā redzami zemādas taukaudi, muskuļi, saites, cīpslas, locītavu kapsulas, periosts. Izgulējums izskatās kā dziļs krāteris ar vai bez apkārt esošo audu bojājuma. IV pakāpe. Pilns ādas biezuma bojājums vai nekroze. Bojājumā redzami zemādas taukaudi, muskuļi, saites, cīpslas, locītavu kapsulas, periosts un kauli. Izgulējums izskatās kā dziļs krāteris ar apkārt esošo audu bojājumu. Lielākajā daļā gadījumu ir osteomielīts.

Izgulējumu stadijas pēc brūces stāvokļa.

A stadija. Brūce tīra, sārtas granulācijas, bez infekcijas (nekrozēm). Nav apkārtējās ādas infiltrācijas.

B stadija. Brūce netīra, nekrotiska, lokāla infekcija, nekrozes. Nav apkārtējās ādas infiltrācijas.

C stadija. Brūce netīra, lokāla infekcija, infiltri apkārtējos audos: tūska, sārtums u.c. vispārējās infekcijas simptomi.

Izgulējumu lokalizācija

Izgulējumi lokalizējas uz kaulu izaugumiem, kas atrodas tuvu ādas virsmai:

1. Guļus uz muguras.

2. Guļus uz sāniem.

3. Sēžot.

Izgulējumu profilakse

      Pozicionēšanas un atslogošanas mērķis ir aizsargāt ādu pret ārējo mehānisko spēku nevēlamajiem efektiem - spiedienu, berzi un nospiešanu.

Spiediena atslogošana gultā:

• Pozicionēt un grozīt pacientu ikkatras 2 stundas visu diennakti. Pozicionēšana ne tikai aizkavē izgulējumu rašanos spināliem pacientiem, bet arī mazina kontraktūru veidošanos, mazina spasticitāti. Pozicionēšanu var veikt jebkurš medpersonāls, kā arī piederīgie, kurus pirms tam apmāca. Ja atļauj funkcionālais stāvoklis, vajadzētu pozicionēt arī uz vēdera.

Pozicionēšana uz muguras.

Pozicionēšana uz sāniem

Pozicionēšana uz vēdera

        Lai palielinātu stabilā stāvoklī esoša spinālā slimnieka funkcionālo neatkarību un samazinātu nepieciešamās aprūpes intensitāti, ir iespējams pakāpeniski palielināt laiku starp stāvokļa maiņām. Atkarībā no ādas tipa, barojuma, vecuma, svara no vienas puses un speciālo pretizgulējumu spilvena lietošanas/nelietošanas no otras puses, katram indivīdam var būt savs ādas spiediena tolerances slieksnis. Ja pēc pozas maiņas nospiestās ādas rajonā hiperēmiju nekonstatē, vai tā izzūd 15 minūšu laikā, tad var atļaut vienā stāvoklī pavadīto laiku atkārtoti palielināt par 15 minūtēm, pēc katras noslodzes laika palielināšanas novērtējot ādas reakciju. Ja hiperēmija neizzūd 15-30 minūšu laikā, vienā stāvoklī pavadītais laiks ir jāsamazina.
Jāatceras, ka jebkura vispārējā stāvokļa pasliktināšanās (saaukstēšanās, urīntrakta infekcija, dažāda iemesla dehidratācija, intoksikācija) samazina ādas toleranci slodzei.
Šādos gadījumos pozas maiņa ir jāveic vismaz reizi 2 stundās, vai nepieciešamības gadījumā biežāk.

Spiediena atslogošana riteņkrēslā

Gandrīz katra kustība rada spiediena atslodzi. Iespējamie spiediena atslogošanas veidi:
1. Atspiešanās. Uzliekot rokas uz abiem atbalstiem vai riteņiem, pacients paceļ sēžamvietu no krēsla.

2. Noliekšanās uz priekšu.

3. Noliekšanās uz sāniem. Aizķerties ar vienu roku vai delnu aiz riteņkrēsla roktura un noliekties pāri pretējam ritenim.

4. Reklinācija. Nolaižot krēsla muguru un paceļot kāju balstus, pacients nokļūt guļus pozā, tādējādi atslogojot abu sēžu kaulus vienlaicīgi. Krēsliem, kam tādas iespējas nav, to var izdarīt, pacienta palīgam atgāžot krēslu uz aizmuguri.

5. Pacienta pacelšana. Ja pacients pats nespēj veikt atslogošanas kustības, to veic pacienta palīgs (ģimenes locekļi, aprūpētājs, fizioterapeits, māsu palīgs u.c.). Pacienta palīgs nostājas aiz riteņkrēsla, pacients saliek rokas uz krūtīm, pacienta palīgs caur padusēm tās saņem un paceļ aiz tām pacientu. Pēc 30 sekundēm lēnām nolaiž krēslā.

Ādas apskate un aprūpe

Ādas aprūpes un apskates mērķis ir uzturēt un uzlabot audu izturību pret spiediena iedarbību.

Ādas apskate. Spinālajiem pacientiem ādas apskate jāveic vismaz 1 reizi dienā, sevišķu uzmanību veltot kaulu izaugumiem. ādas apskate jāuzskata par pamatu izgulējumu novēršanā. Ādas pārbaude dod informāciju, kas nepieciešama, lai samazinātu izgulējumu veidošanās risku.
Ja radušās problēmas (parādījies apsārtums), ādas kontrole jāveic pēc iespējas bieži. Šādu apsārtumu vietas būtu ieteicams paberzēt ar ledus gabaliņu 5 minūtes, līdz apsārtums sāk samazināties.

Apmācīts spinālais pacients pats var veikt savas ādas kontroli, grūtāk apskatāmo vieto kontrolei izmantojot spoguli. Tas būtu jādara katru rītu apģērbjoties un katru vakaru pirms gulētiešanas, un pārbaudīt savu ādu tūlīt pēc sasišanās, kritiena, apdedzināšanās. Kustīgs pacients pats ir atbildīgs par savas ādas kontroli.

Ādas vietas, kas būtu jākontrolē rūpīgāk.

Ādas aprūpe

• Āda būtu jātīra pēc vēdera izejas, urinēšanas un citiem ādu nosmērējošiem negadījumiem, kā arī ikdienas higiēnas ietvaros. Jāizvairās no karsta ūdens un jālieto maigs mazgāšanas līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk kairina vai sausina ādu. Mazgāšanas laikā tā jāberž pēc iespējas mazāk un maigāk.

• Jānovērš apkārtējie faktori, kas veicina ādas sausināšanu, piemēram, zems mitruma līmenis apkārtējā gaisā (<40%), un auksts gaiss. Samazināts mitruma līmenis ādā samazina ādas lokanību, kā rezultātā notiek ādas plaisāšana. Sausa, zvīņaina un loboša āda palielina izgulējuma veidošanās risku. Šāda āda būtu jāapstrādā ar mitrinošiem krēmiem vai želejām. Apkārtējās vides temperatūra un mitrums jāuztur tādā līmenī, lai neveidotos sausa āda.

• Īpaša uzmanība jāpievērš plaukstām un pēdām, uz kurām var veidoties ādas sabiezējumi. Tos var ārstēt, mitrinot siltā ūdenī un viegli noberžot atmirušos audus.

• Jāizvairās no kaulu izaugumu masāžas (berzēšanas, rīvēšanas). Lai arī gadu desmitiem tā ir lietota, lai it kā uzlabotu asinsriti un limfas plūsmu, jaunākie pētījumi liecina, ka šādas masāžas rezultātā tiek veicināta dziļo audu trauma, jo tā tieši samazina asinsriti un pazemina ādas temperatūru.

• Jānovērš ādas pārmērīga mitrināšanās nesaturēšanas, svīšanas vai rētu sulošanas dēļ. Ja šos mitruma avotus nevar kontrolēt, ir jālieto urīna uztvērēji, mitrumu labi absorbējoši autiņi un apakšveļa, kas nodrošina sausu saskarsmes virsmu ar ādu. Var tikt lietoti priekšmeti, kas aiztur mitrumu.

• Tūskas novēršanai veikt pasīvās kustības visās locītavās un apakšējām ekstremitātēm var lietot elastīgas zeķes.

• Nesmēķēt, jo nikotīns rada asinsķermenīšu samazināšanos, tādējādi āda saņem mazāk skābekļa un barības vielu.

Spinālo pacientu izglītošana

        Tās mērķis ir ar izglītojošo programmu palīdzību samazināt izgulējumu veidošanās iespējamību. Šīm programmām būtu jābūt vienkāršām un konkrētām, kas domātas visu līmeņu veselības aprūpes darbiniekiem, spinālajiem pacientiem, to ģimenes locekļiem, aprūpētājiem un kopējiem. Tām jāsniedz informācija par izgulējumu etioloģiju, riska faktoriem, riska novērtēšanas tabulām, ādas novērtēšanu un aprūpi.

Riska faktori

1. Aktivitātes vai mobilitātes trūkums. Pie izgulējumu riska grupas ir jāpieskaita jebkuri pie gultas vai krēsla saistīti pacienti, kuru spējas sevi pārvietot ir ierobežotas. Jāņem vērā riska faktori: nekustīgums, palielināts mitrums, nesaturēšana, neadekvāta ēšana.

2. Izglītības programma. Tai būtu jāinformē visi aprūpes darbinieki, pacients, tā ģimene un aprūpētāji.

3. Atkārtota novērtēšana. Aktīviem un kustīgiem pacientiem būtu regulāri jānovērtē izmaiņas to aktivitātē, kustīgumā un citos parametros. Šis biežums ir atkarīgs no pacienta stāvokļa un iestādes vajadzībām.

4. Riska novērtēšanas tabulas. Klīnicisti var lietot jebkuru riska novērtēšanas metodi, kas nodrošina sistemātisku individuālo riska faktoru noteikšanu. Eksistē daudzas tabulas, tās ietver kustīguma un aktivitātes, mitruma, nesaturēšanas un traucētas barošanās novērtējumu. Visplašāk tiek izmantotas Nortona un Bradenas tabulas (skat. nodaļas beigās). Parasti pie riska faktoriem tiek pieskaitīti arī apziņas un jušanas traucējumi. Riska faktoru (5.-7.) noteikšana pacientam palīdz aprūpes veikšanai.

5. Aktivitātes - mobilitātes trūkums: ja ir šis trūkums, skatīt 8. un 9.

6. Mitrums un nesaturēšana. Ja ir nesaturēšana vai palielināts mitruma līmenis, āda jānotīra pēc katras nosmērēšanās (piem., tualete). Novērsiet mitruma nokļūšanu uz ādas, ārstējiet un novērsiet urīna nesaturēšanu. Ja mitruma avotis nevar kontrolēt, jālieto mitrumu absorbējošie autiņi vai apakšveļa, kas nodrošina sausu kontakta virsmu.

7. Neapmierinoša barības uzņemšana. Ja ir barošanās deficīts, noskaidrojiet faktorus, kas traucē pacientam normāli uzņemt barību, un piedāvājiet viņam risinājumu. Izplānojiet un pielietojiet papildu ēdināšanas programmu.

8. Ieteikumi mehāniskai pārvietošanai un atbalsta virsmai.

Pie gultas saistītam pacientam:

• Grozīt ikkatras 2 stundas.
• Riska grupas pacientiem lietot pretizgulējumu matračus.
• Lietot spilvenu vai ķīli, lai atturētu kaulu izaugumus no tieša kontakta.
• Lietot ierīces, kas pilnībā atslogo spiedienu uz papēžiem.
• Izvairīties pacientu novietot tieši uz sāniem (uz trochanter).
• Gultas galu paceliet uz tik mazu laiku, cik vien iespējams, un ne vairāk kā 30 grādu leņķī.
• Lietot pacelšanas ierīces, lai pārvietošanas un novietošanas laikā pacients netiktu vilkts.
• Nelietojiet apļa veida atslogošanas ierīces (gumijas riņķus).

9. Ieteikumi ādas apskatei un aprūpei. Šīs rekomendācijas domātas dažāda tipa pacientiem, kas tiek pieskaitīti pie izgulējumu viedošanās augsta riska grupā, bet nav domātas bērniem, pacientiem ar 2. pakāpes izgulējumiem un lielākām pakāpēm, un mobiliem pacientiem.

Izgulējumu ārstēšana

        Ja izgulējums tomēr ir radies, tad svarīgākais priekšnosacījums tā izārstēšanai ir tālāka spiediena un citu traumējošu faktoru iedarbības nepieļaušana,. Ja izgulējums gūts, sēžot riteņkrēslā, tad ārstēšanās laikā ir jāievēro stingrs gultas režīms. Guļošam slimniekam jāizvairās no atrašanās pozās, kurās svars balstās uz izgulējuma vietas. I. pakāpes izgulējums, ievērojot iepriekšminēto, sadzīst 48-72 stundās; II.pakāpes izgulējums sadzīst 10-14 dienās, bet III. un IV. pakāpes izgulējumi prasīs daudz vairāk laika, un bieži var būt nepieciešama arī ķirurģiska ārstēšana. Ļoti svarīgi ir izgulējuma pareiza tīrīšana un pārsiešana.

Pārsēju maiņa

NRC Vaivari Spinālo pacientu nodaļas izgulējumu pārsiešanas protokols:

Tiek uzklāts sterils autiņš ar sterilu šālīti, pinceti un steriliem materiāliem. Tiek sagatavoti dezinfekcijas līdzekļi (dodosepts, betaizodonīns, sterilium) ādas apstrādei ap brūci. Sagatavoti šķīdumi paša izgulējuma notīrišanai (0.9 % NaCl šķīdums). Noņem veco pārsēju, apstrādā brūču malas ar dezinficējošiem šķīdumu. Izgulējumu izskalo ar 0.9% NaCl. Nosusina. Uzliek sterilu marles pārsēju.

Ādas ap brūci apstrādei parasti nelieto spirtu, jo tas pārmērīgi sausina ādu, un tā kļūst vieglāk ievainojama. Nekādā gadījumā pašu izgulējumu nedrīkst apstrādāt ar spirta šķīdumu, joda šķīdumu, briljantzaļā šķīdumu. Ūdeņraža pārskābi nelieto, ja brūce ir tīra. Nekrotisko audu attīrīšanai izgulējumā īslaicīgi tiek lietotas fermentus saturošas ziedes. Nekrozes var pakāpeniski atdalīt arī mehāniski. Ja izgulējums ir inficēts (tas smird, pastiprināti sulo, ir apkārtējo audu infiltrācija vai vispārēja organisma reakcija), jālieto antibiotikas, vispārēji vai lokāli.

Ja izgulējuma pārsiešana notiek mājas apstākļos, nav obligāti jāievēro sterila pārsiešanas tehnika. Svarīgi ir, lai noņemot veco pārsēju, netiktu inficēts jaunais. Iesaka veco pārsēju noņemt ar rokā uzvilktu plastikāta maisiņu. Maisiņu izgriežot uz otru pusi, netīrais materiāls paliek tajā, maisiņu aizsien un izmet.

Diēta. Lai nodrošinātu izgulējumu sadzīšanu, nepieciešama diēta ar augstu olbaltumu, kaloriju saturu. Ir zināms, ka no sulojoša izgulējuma diennaktī var tikt zaudēts līdz pat 50 g tīra olbaltuma. Objektīvi par nepieciešamību papildus lietot olbaltuma preparātus liecina olbaltuma līmeņa serumā samazināšanās zem 35 g uz 1000 ml.

Anēmijas korekcija. Anēmija ir biežs faktors, kas kavē izgulējumu dzīšanu. Tās novēršanai lieto perorālus vai parenterālus dzelzs preparātus un/vai asins pārliešanu. Lai optimāli nodrošinātu audu oksigināciju, hemoglobīna līmenim asinīs jābūt vismaz 12 g/ml.

Dehidratācija. Nepieciešamības gadījumā jānozīmē orāla vai papildus intravenoza šķidruma ievade. Pieaugušam cilvēkam normāli diennaktī jāuzņem 2-3 litri šķidruma.

Antibakteriāla terapija. Gadījumā, kad parādās izgulējuma inficēšanās pazīmes - pastiprināta sulošanās, smaka, apkārtējo audu infiltrācija vai vispārēja organisma reakcija (hipertermija, intoksikācijas pazīmes) ir nepieciešama antibakteriāla terapija orāli, parenterāli un/vai lokāli. Vēlams izdarīt bakteriālu izmeklēšanu mērķtiecīgākai antibakteriālajai terapijai.

Ķirurģiska ārstēšana

        Ja izgulējums ir dziļš un plašs, tad jāapsver ķirurģiskas ārstēšanas nepieciešamība un iespējamība. Izgulējumu plastika pamatā tiek veikta tikai tīram izgulējumam, kurā sākusies granulāciju veidošanās. Sagatavojot pacientu ķirurģiskai ārstēšanai ir svarīgi apzināties, ka tas ir ilgstošs process, kas prasa rūpīgu pirms un pēcoperācijas aprūpi. Izgulējumu sagatavošana - nekrotisko audu atdalīšana, infekcijas likvidēšana pirmsoperācijas periodā var prasīt vairākas nedēļas, arī pēcoperācijas periods ilgst vairākas nedēļas, līdz izgulējums ir pilnībā slēdzies. Pēcoperācijas periodā sākotnēji tiek veikta aktīva aspirācija no izgulējuma vietas hemotomas novēršanai, nepieciešamā rehidratācija, antibakteriāla terapija. Nav pieļaujams spiediens uz brūci līdz tās pilnīgai sadzīšanai.

        Turpmāk jāatceras, ka vieta ar aizdziedētu izgulējumu vienmēr būs mazāk izturīga pret spiedienu kā pārējās. Praksē diemžēl ir bieži gadījumi, kad pacients atkārtoti gūst izgulējumu iepriekšējā vietā.